Zēni neraud

Maz cilvēku spēj izteikt savas jūtas, un tas mūsu kultūrā nav ļoti pieņemts. Pat cilvēks, kurš iet pa ielu un smaida bez redzama iemesla, visbiežāk izraisa neapmierinātību.
Vecāki un vecmāmiņa, protams, mīl Lešu. Viņi pasargā viņu no sliktas ietekmes. Izņemot skolu, viņš apmeklē mūzikas skolu, šahu un mākslas studiju. Tuvi cilvēki viņam vēlas tikai labu. Bet kaut kādā veidā viņi izturas pret Lešu tā, ka kādu dienu viņš nolemj vienkārši aiziet no mājām, kur acis skatās…
Irinas Miškovas debijas stāsts iekļauts literārā konkursa "Kniģura" īsajā sarakstā. Viņai izdevās pārsteidzoši precīzi atspoguļot pusaudža iekšējo pasauli, kuram nav ne brīva laika, ne draugu, un viņa tuvinieku, kuri nespēj parādīt mīlestību un atbalstu, un parādīt ceļu no bezcerības un skumjām uz savu kļūdu atzīšanu un iespēju tās labot.
Vidusskolas un vecāko klašu skolēniem.
Vairāk: https://www.labirint.ru/books/792407/