Besi

"Besi" (1871-1872. gads) — droši vien visprogresīvākais romāns Dostojevska. Sākotnēji iecerēts kā asa politiska lieta, balstīta uz rakstnieka iespaidiem no "nečajevska procesa": grupu revolucionāru tiesāja par studenta nogalināšanu, kurš nolēma iziet no viņu loka, — romāns tālu pārauga vienkāršu darbu par "aktuālo jautājumu". Lasītāju acu priekšā norisinās īsta drāma: stāsta centrā — nihilistu grupa, ko vada Pēteris Verhovenskis, plānojot sacelšanos visā Krievijā. Galvenajam varonim romānā Nikolajam Stavroginam — ir sava noslēpums, sava briesmīgā grēka un sava liela nelaime — viņš ir pilnīgi iztukšots, un dzīve vairs nerada viņam nekādu interesi. Notikumi romānā plūst kā vētra lasītāja priekšā, sapinas kādā briesmīgā kamolā un rezultātā beidzas ar traģēdiju. Patiesais romānā Dostojevska cieši saistīts ar pagātni: viņš redz nihilistisko noskaņu saknes bērnos viņu tēvos-ideālistos, kuri pilnīgi nezina Krieviju. Bet "Besu" unikālums ir arī tajā, ka, izmantojot šo varoņu piemērus, Dostojevskis glezno visu Krieviju, ko apsēduši besi, — vakar, šodien, rīt neprāts mūs vajā.