Šahs un mats

Es biju gājējs, bet viņš — karalis.

Es vienmēr uzņēmos pirmo triecienu. Bet dažreiz man bija bail, un tad visi smējās, norādīja uz manu bailīgumu, jo kādreiz es paziņoju, ka nekas man nav bail.

Viņš šķita pieaudzis un patstāvīgs, aizsargāja draugus un sabiedrotos. Viņu visi klausījās, un praktiski neviens ar viņu nesastrīdējās. Un, ja kāds strīdējās, tad tūlīt nožēloja par to.

Mēs kopā spēlējām kopš bērnības pret visu pasauli, bet kādu dienu paziņojām karu viens otram un nonācām pretējās dēļa pusēs. Un sākās partija, kas ilga desmit gadu garumā…

Kādam jāuzvar šajā ilgu laiku ilgstošajā partijā.

Vai gājējs varēs pārspēt karali, ja spēlē iejaucas sirds?