35 kilo cerību

Trīspadsmitgadīgais Grēgors labi atceras, kā viņa pirmā skolotāja runāja par viņu: Galva kā siets, zelta rokas un milzīga sirds… Tā viņš dzīvo no dienas uz dienu: dievina savu vectēvu, nodarbojas ar rokdarbiem un ienīst skolu, uz kuru viņu katru rītu sūta vecāki. Reiz, uzzinot, ka pasaulē ir licejs, kur zēni visu laiku kaut ko izgatavo, viņš, aizveroties savā istabā, uzraksta smieklīgu un aizkustinošu vēstuli ar lūgumu atļaut viņam tur mācīties, ieliek aploksnē sava pirmā izgudrojuma zīmējumus – mašīnu banānu tīrīšanai – un… satraukti gaida. Varbūt atzīmes patiešām nav vissvarīgākais, un daudz svarīgāk ir zināt, ko tu vēlies no dzīves?