Desmitā gadsimta. Krievijas dzimšana. Brutāla un pārsteidzoša pasaule. Pasaule, kur vājais kļūst par vergu, bet spēcīgais – par stiprākā upuri. Pasaule, kur galvenie ceļi ir upju un jūras ceļi. Par tiesībām kontrolēt tos cīnās valstis un impērijas. Un vēl – nelielas, bet karadarbības pilnas vikinga prinčības, kas uzcēlušas savas pilsētas pie upēm, gar kurām nevar iziet ne uz Donu, ne uz Volgu. Un, lai noturētu savas zemes, neļautu ienaidniekiem tās pakļaut, iznīcināt, bija nepieciešams vadonis, spējīgs apvienot un vadīt pavisam jauno vikinga prinču savienību un parādīt visiem: hazāriem, skandināviem, bizantiešiem, pečeneģiem: pasaule ir ienākusi jauna spēka, ar kuru jārēķinās. Lielais princis Olegs, saukts par Vēsto, kļuva par šo vadoni. Tā sākās Lielā Krievija. Serjoga Duharevs – parasts puisis no mūsu laikiem. Nu, varbūt, nedaudz garāks un raksturs jautrāks nekā vairumam. Mācījās universitātē… pāris gadus. Karojusi… dažas dienas. Nekā īpaša nav sasniedzis, un arī neplānoja. Pārāk novērtēja brīvību. Tomēr skarbajā viduslaikā patiesi brīvs var būt tikai tas, kurš spēj par sevi parūpēties. Tikai karotājs. Tikai tas, kurš prot cīnīties. Bet tas, kurš neprot… Tam jācer tikai uz veiksmi. Ļoti lielu veiksmi…
