Mājas bez saimnieka

Karš atņēma ģimenēm Brilakh un Bahu iztikas pelnītājus, un tagad par laimīgajām dienām atgādina tikai fotogrāfijas. Viņu tukšajās mājās aug bez tēviem zēni ar tik līdzīgām un vienlaikus atšķirīgām likteņiem: Henrijs, personīgi saskāries ar nabadzības pazemojumiem, kaunējas par māti, kura tiek uzskatīta par "morāli nepareizu", bet Mārtiņš, kurš nezināja finansiālas grūtības, aizdomājas, ka viņa dzīvē, neskatoties uz visu pietiekamību, kaut kas pietrūkst. Un, neskatoties uz sociālo plaisu, viņu draudzība stiprinās dienu no dienas…