Hendersons lietus karalis

"Īsās frāzes un lielo formu meistars…" - tāds ir Sols Belovs, kuru vairākkārt dēvējuši par nozīmīgāko angliski rakstošo rakstnieku XX gadsimta otrajā pusē. Viņa talants ir atzīts ar augstāko literāro balvu ASV - Pulicera balvu un augstāko literāro balvu pasaulē - Nobela balvu. Žurnālā "Vanity Fair" pamatoti rakstīts: "Belovs - izcilākais amerikāņu prozaiķis kopā ar Fokneru".
Par šo romānu Henrijs Millers teica: "Es varu tikai sapņot, ka tā varu rakstīt".
Ar šo romānu apbrīnu izteikuši Kurts Vonnegūts un Džozefs Hellers.
Šo romānu kritiķi vienbalsīgi atzīst par vienu no labākajiem amerikāņu darbiem XX gadsimtā. Rokmūziķi veltījuši tam dziesmas, tas kalpojis par pamatu populāras rokoperas libreto, kā arī vienai no sērijām kultūras "Slepenie materiāli".
Bet kas tad ir tik apbūris gan literatūrzinātniekus, gan rakstniekus, gan visparastākos lasītājus stāstā par novecojošo miljonāru Jūdžinu Hendersonu, kurš bēga no ierastās dzīves uz Āfriku un kļuva par lietus karali mazā nabadzīgā ciltī?