Sarkanais terors. Atriebes zobens revolūcijai

Izveidotā 1917. gada decembrī VČK - Vispārējā ārkārtas komisija cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu - ne tikai ielika pamatus padomju specdienestu vēsturei, bet arī kļuva daudziem par ļaunuma iemiesojumu Oktobra revolūcijā. Grāmata vadošā terora vēsturnieka Pilsoņu kara laikā, vēstures zinātņu kandidāta, docenta Sanktpēterburgas Valsts universitātes Vēstures institūtā I. S. Račkova, balstoties uz plašu avotu loku, sīki izklāsta VČK Sarkano teroru, atspēkojot nostiprinātos mītus par čekistu darbību.
Kādu ieguldījumu VČK būvēšanā deva Leniņš un Dzeržinskis?
Kādu lomu terora sākumā spēlēja atentāti pret pirmajām personām Padomju Krievijā un kas bija galvenais iemesls boļševiku ieviestajai nāvessodam?
Vai Sarkanais terors bija atbilde uz Balto kustību un svešzemju intervenčiem, stingru revolūciju apspiešanu Vācijā un Somijā?
Kā VČK cīnījās ar kontrrevolucionāro pagrīdi, noziedzību, opozīcijas partijām un kustībām?
Kāds bija čekistu personālsastāvs un vai visi viņi spēja izturēt varas pārbaudi?
Kāds bija reālais padomju varas represiju apmērs un kas bija KRAZNA TERORA politikas rezultāts?