Marusja Bedokur

Kā dzīvot Marusjai Bedokur? Galu galā viņa savos septiņpadsmit gados visu saprot burtiski! Un ziedus baro burtiski — ar cilvēku ēdienu, un tārpiņu arī grib nogalināt burtiski — iet uz dārzu to izrakt, un vistu piedāvā no jakas piedurknes... Bērni Marusju par šīm dīvainībām dievina, bet mājas saimniekiem, kur Marusju paņēma par mājas palīgu, sanāca. Bet arī ārsts Fjodors Petrovičs, un viņa sieva Alena, un vecmāmiņa Lora Pavlovna izturēja labestības eksāmenu, un tagad Marusju mīl visi. Pateicoties šai jaukajai fantāzerei, katrs kļuvis pacietīgāks un labāks.
Stāstā, ko sarakstījusi Natālija Smirnova un Marija Melik-Pašajeva, ir daudz asprātīgas vārdu spēles, ko sapratīs un novērtēs lasītāji, kas vecāki par 7 gadiem. Marusja dzīvo ciematā Bedokurovo, bet strādā mājā Priecīgajā ielā, tāpēc uzreiz var nojaust, ka nebūs garlaicīgi. Strādīgā Marusja cenšas no visas sirds, bet viņai sanāk tikai muļķības. Labi, ka saimnieki ir saprotoši: viņi brīnās par Marusjas trikiem, grūti atturot smieklus. Marusja par to uz viņiem neapvainojas, viņa vispār ir ļoti laipna, prot draudzēties, un sešgadīgā Ženija viņā iemīlējusies. Un vēl Marusja ģeniāli cep pīrāgus. Un par šiem pīrāgiem Ženijas vecmāmiņa Lora Pavlovna — nopelniem bagāta zooloģijas darbiniece — dzīvību atdos. Pīrāgiem grāmatā ir svarīga loma, tāpat kā tievajai pelēkajai kaķītei: uz to Marusja pirmajā dienā nomainīja gultas veļu un tāpēc nosauca par Palagu. Dēļ Palaga Priecīgajā ielā izceļas vesela cīņa!
Jaunā Pēterburgas māksliniece-grafiķe Alisa Jufa lieliski atspoguļojusi neticami vieglo un dzīvīgo grāmatas atmosfēru. Viņas zīmējumi ilustrē visjautrākos mirkļus un rada jokainus tēlus visiem varoņiem.