Bībele. Svētā Raksta grāmata Vecajā un Jaunajā

Bībele ir ne tikai kristietības pamats, bet arī svarīgākā daļa no visas pasaules kultūras. Tās Vecā Derība tika rakstīta senebreju valodā. Šie teksti, kas tika radīti no XV līdz I gadsimtam pirms mūsu ēras, tika rūpīgi saglabāti pārrakstīšanas procesā, un... līdz X gadsimtam mūsu ēras, pateicoties ebreju zinātnieku — masoretu — centieniem, kas strādāja ar senajām Svētā Raksta manuskriptiem, ieguva galīgu formu. Vecā Derība, kas tika tulkota III–I gadsimtā pirms mūsu ēras Aleksandrijā sengrieķu valodā, sāka saukties par Septuagintu, tas ir, "septiņu veco vīru tulkojumu". Arī Jaunā Derība Bībelē tika rakstīta sengrieķu valodā. IV gadsimta beigās mūsu ēras parādījās Vulgāta — Bībeles tulkojums latīņu valodā, un tieši šī "latīņu Bībele" pirmo reizi tika izdrukāta 1450. gadā Jāņa Gutenberga.
IX gadsimtā Kirils un Metodijs tulkoja Bībeli uz vecslāvu valodu. Ar grāmatu izdošanas parādīšanos Krievijā Bībele sāka izdot tieši uz baznīcas slāvu valodas; šie teksti tika izmantoti gan baznīcā, gan mājas apstākļos. 1751. gadā pēc imperatorienes Elizabetes rīkojuma tie tika salīdzināti ar Septuagintu, tomēr līdz tam laikam baznīcas slāvu valodu saprata jau tālu ne visi krievi, tāpēc pēc Aleksandra I rīkojuma Bībele sāka izdot krievu valodā. Tulkojumu veica Sinode — augstākais valsts baznīcas pārvaldes orgāns, — tāpēc tas sāka saukties par sinodālo. 39 kanonisko Vecās Derības grāmatu tulkojums tika veikts no ebreju (masoretu teksta); desmit no tām nekanoniskajām grāmatām tika tulkotas no grieķu valodas, un viena — no latīņu Vulgātas. Jaunās Derības tulkojums tika veikts no grieķu oriģināla.
Šajā izdevumā pirmo reizi Krievijā tiek publicēti 230 oriģinālo Gustava Dore zīmējumu attēli. Talantīgais franču mākslinieks strādāja pie tiem divus gadus, kad notika sagatavošanās Bībeles izdošanai, ko tulkojis uz vācu valodu rakstnieks un rabīns Ludvigs Filipsens. Bībele ar Dore ilustrācijām pirmo reizi tika publicēta 1866. gadā, un tajā tika izdrukātas gravīras, kas izgatavotas no meistara zīmējumiem. Šis izdevums kļuva tik populārs, ka 1867. gadā oriģinālie Gustava Dore zīmējumi tika publicēti atsevišķā trīs sējumā. Tieši tie, nevis pēc tiem izgatavotās gravīras tiek reproducētas šajā izdevumā.