Pirms saullēkta

Mihaila Zošenko autobiogrāfiskā grāmata "Pirms saullēkta", kuru autors uzskatīja par savu galveno darbu, tika radīta četrdesmitajos gados, taču rakstnieks pie tās strauji virzījās gandrīz no pirmajiem literārajiem soļiem. Tā ir pilnīgi īpaša proza, kurā radītājs, kurš ir izcili smieklīgu un grotesku stāstu, eseju un feljtonu autors, parādās kā cilvēks, kurš ir piedzīvojis "sāpīgu un skumju dzīvi". Starp atmiņām (par savu bērnību, pusaudžu gadiem, jaunību, par tikšanās ar slaveniem rakstniekiem, par pirmo mīlestību), starp pārdomām un sapņiem Zošenko cenšas atrast iemeslus savai skumjai, savām garīgajām bailēm, pakļaujot savu pagātni rūpīgai izpētei.