Krievu padomju literatūras vēsturē Konstantīns Mihailovičs Simonovs (1915–1979) iegāja kā prozaiķis, dzejnieks, dramaturgs, scenārists, memuārist; taču noteicošā viņa biogrāfijā un radošajā darbībā bija kara korespondenta darbs Otrā pasaules kara kauju laukos. Tieši kara pieredze vai atmiņas par to caurvij visu,...
ko Simonovs rakstījis kopš četrdesmito gadu sākuma – no slavenā dzejoļa „Gaidi mani” (1941) līdz vēlākiem stāstiem „Divdesmit dienas bez kara” (1973) un „Mēs nesatiksimies ar tevi” (1978). Romāns „Dzīvie un mirušie”, publicēts no 1959. līdz 1971. gadam, ir viens no nozīmīgākajiem krievu literatūras darbiem par karu. Neesot hronikāli dokumentāls vai vēsturisks darbs, šis romāns tomēr lielā mērā balstās uz rakstnieka personīgajiem dienasgrāmatu materiāliem no 1941. gada jūnija līdz septembrim (kas tika publicēti tikai 1992. gadā ar nosaukumu „Simts kara dienas”) un viņa piezīmēm dažādos gados, daļēji publicētām kā frontes skices; daudziem stāstā izvirzītajiem varoņiem bija reāli prototipi. Pēc pirmajām divām romāna grāmatām režisors A. Stolpers uzņēma mākslas filmas „Dzīvie un mirušie” (1964) un „Atriebība” (1967).
Krievu padomju literatūras vēsturē Konstantīns Mihailovičs Simonovs (1915–1979) iegāja kā prozaiķis, dzejnieks, dramaturgs, scenārists, memuārist; taču noteicošā viņa biogrāfijā un radošajā darbībā bija kara korespondenta darbs Otrā pasaules kara kauju laukos. Tieši kara pieredze vai atmiņas par to caurvij visu, ko Simonovs rakstījis kopš četrdesmito gadu sākuma – no slavenā dzejoļa „Gaidi mani” (1941) līdz vēlākiem stāstiem „Divdesmit dienas bez kara” (1973) un „Mēs nesatiksimies ar tevi” (1978). Romāns „Dzīvie un mirušie”, publicēts no 1959. līdz 1971. gadam, ir viens no nozīmīgākajiem krievu literatūras darbiem par karu. Neesot hronikāli dokumentāls vai vēsturisks darbs, šis romāns tomēr lielā mērā balstās uz rakstnieka personīgajiem dienasgrāmatu materiāliem no 1941. gada jūnija līdz septembrim (kas tika publicēti tikai 1992. gadā ar nosaukumu „Simts kara dienas”) un viņa piezīmēm dažādos gados, daļēji publicētām kā frontes skices; daudziem stāstā izvirzītajiem varoņiem bija reāli prototipi. Pēc pirmajām divām romāna grāmatām režisors A. Stolpers uzņēma mākslas filmas „Dzīvie un mirušie” (1964) un „Atriebība” (1967).
Esi pirmais, kas uzzina par mūsu aktuālajām atlaidēm, piedāvājumiem un jauniem produktiem!
Check icon
Jūs esat pievienojis savam grozam
Check icon
Pievienots vēlmju sarakstam
Nav noliktavā
Pašlaik prece ir izbeigusies noliktavā
Ir uz vietas
Pieejams noliktavā Rīgā. Precīzu piegādes termiņu saņemsiet no operatora pēc pasūtījuma apstiprināšanas
Pēc pasūtījuma
Prece tiek piegādāta tieši no izdevniecības. Pasūtījuma izpildei nepieciešamas līdz 14 dienām, precīzu piegādes termiņu saņemsiet no operatora pēc pasūtījuma apstiprināšanas.