Salas un kaptei

Ilgu laiku Vladislavs Petrovičs Krapivins tika uzskatīts par bērnu rakstnieku, un daži to tā uzskata arī tagad. Šāds netaisnīgs viedoklis izveidojās kritiķu vidū, jo viņa grāmatas galvenokārt iznāca bērnu izdevniecībās (vai bērnu redakcijās reģionālajās izdevniecībās). Patiesībā galvenie varoņi viņa grāmatās ir zēni, un, ja tā, tad kur viņu publicēt, ja ne bērnu izdevumos. Bet taču ir liela atšķirība — rakstīt bērniem un rakstīt par bērniem. Pirmajā gadījumā lasītāju loks sašaurinās līdz bērnu auditorijai. Otrajā — grāmatu lasa visi, neatkarīgi no vecuma. Arkādijs Gaidars, «Heklberijs Finns», Kaverina «Divi kapteiņi» — vai tā ir bērnu literatūra vai nav? Atbilde, manuprāt, ir acīmredzama. Tāpat arī Vladislavs Krapivins — rakstnieks visām vecuma grupām. Romāna-trilogijas «Salas un kapteiņi» varoņus, kas pieaug un pārvēršas par vīriešiem, vieno mērķis — pazudušās rokraksta meklēšana par slaveno kapteini Krūzenšternu, pirmo no krievu jūrniekiem, kurš veica pasaules apceļojumu. Vēl viņus vieno sapnis. Sapnis par jūru un kuģiem, kas vada viņus cauri dzīvei. Atcerieties zvēresta vārdus «Divos kapteinjos»: «Cīnīties un meklēt, atrast un nepadoties»? Tas attiecas arī uz viņiem, uz Krapivina grāmatas varoņiem — zēniem ar atvērtu sirdi un gaišu uguni acīs.