Baltā gvarde

Mihails Afanasevičs Bulgakovs (1891–1940) — viens no nozīmīgākajiem krievu rakstniekiem XX gadsimtā. Viņam bija jāpiedzīvo gan panākumi, gan izsistība, viņa vārdi «rokasgrāmatas nedeg» precīzi atspoguļo traģiskumu visa perioda Krievijas literatūras vēsturē, tie kļuva par metaforu patiesai radošumam. Šodien, kad Bulgakova darbi iekļaujas krievu klasikas zelta fondā, pat grūti iedomāties, cik ilgi tie ceļoja pie lasītājiem, kādai nežēlīgai vajāšanai rakstnieks tika pakļauts no oficiālās kritikas puses. Kopš 1920. gadu beigām viņu praktiski pārtrauca drukāt, tika aizliegta «Piezīmes uz piedurknēm» izdošana, pārizdošana satīrisko stāstu krājumam «Dēmoni», izņemta romāna «Suns sirds» manuskripts, pārtraukta romāna «Baltā gvarde» publikācija, tika izņemti no repertuāra viņa lugas — gan «Turbiņu dienas», gan «Bēgšana», gan «Zojkas dzīvoklis»... Pēc gandrīz gadsimta visi šie darbi joprojām ir neizsmeļami populāri lasītāju vidū, interese par Bulgakova radošumu nenovājinās. Aizraujoši sižeti («fantastika, kas sakņojas ikdienā»), spilgti tēli, ētiskas problēmas, kas paceltas līdz vispasaules mērogam, — viss tas liek atkal un atkal atgriezties pie izlasītā.