Jūtu audzināšana

Viens no izcilākajiem 19. gadsimta franču prozas darbiem ir Gistava Flobēra romāns «Jūtu audzināšana». Tas, pēc autora vārdiem, ir mēģinājums «apvienot divas garīgas noslieces», divus skatījumus uz lietām — reālistisku un lirisku. Astoņpadsmit gadus vecais romantiskais jauneklis dodas no provinces uz Parīzi studēt tiesības. Līdzīgi Emmai Bovārai, Frēdriks — sapņotājs. Ceļojuma laikā viņš iemīlas, vēl neapzinoties, ka šis jūtas ir neatgriezenisks, tas mainīs visus viņa plānus un nodomus.