Kamēr zeme vēl griežas...

Līdz brīdim, kad viesmūziķis skūpstās ar trompeti, kamēr Mocarts spēlē uz vecās vijoles un mīlestības stundas pa Arbatu iet, kamēr fonā Puškina ģimene tiek filmēta un jaunas paaudzes zēni dzer Dāņu karaļa pilienus, kamēr tumši sarkans dzied mums Dali un pēdējais trolejbuss riņķo pa Maskavu, - līdz brīdim zeme vēl griežas, un maza orķestra cerība mīlestības vadībā nekad neizsīkst, un mūsos dzīvo pašcieņas sajūta, šis noslēpumainais instruments, un lai kas tur tumsā un ļaunumā netiktu pravietots, cilvēce nav izdomājusi neko citu, kā vien to, lai izglābtu sevi. Šajā izdevumā ir apkopoti vismīļākie Bulata Okudžavas dzejoļi un dziesmas. Grāmatu ievada Andreja Bitova ievadvārdi.