Pionieri, vai Pie Sasukihanas avotiem

«Pionieri, vai Pie Sasukihanas avotiem» (1823) – visagrāk radītā (un ceturtā pēc notikumu hronoloģijas) daļa Džeimsa Fenimora Kūpera piecdaļīgajā romānā par drosmīgo mednieku, gidu un izlūku Natānielu Bampu, kurš ir pazīstams ar iesauku Ādas Zābaks, par kura jaunību un pieaugušo gadu autors stāsta vēlāk rakstītajos romānos «Zvēru mednieks», «Pēdējais no mohikāņiem» un «Izlūks». 1793. gads, Oces ezera krasts Ņujorkas štatā. Septiņdesmit gadus vecais Natāniels, «viens no pirmajiem starp tiem pionieriem, kuri atklāj jaunus zemes gabalus valstī», nodzīvo savu mūžu žēlīgā būdā kopā ar piedzērušos indiāni Džonu Mohikāni, kurš agrāk bija cēls un drosmīgs delavāru vadonis Čingačguks. Tomēr civilizācija strauji tuvojas kādreizējai aizsargājamai zemei, un, apsūdzēts medību noteikumu pārkāpšanā un pretestībā varas iestādēm, ugunsgrēkā zaudējis savu māju un apglabājis veco draugu, Ādas Zābaks galu galā ir spiests pamest ierasto vietu, ko apdzīvo jauno kolonistu cirvju sitieni, un doties tālu uz Rietumiem, zem viņam ierastā jaunības meža patvēruma…