Mans draugs Ivans Lapšins

Policijas tēma literatūrā — bīstama tēma. Ne daudziem autoriem izdodas radīt kaut ko vērtīgu, strādājot ar to. Bīstama tā ir tāpēc, ka ļoti viegli var nokļūt skrējienā pēc noziedzniekiem un aizmirst par cilvēku. Jurijam Hermanam tas izdevās, kā tas izdevās Pāvelam Nīlinam grāmatās «Izmēģinājuma termiņš» un «Skarbuma», «Muhtarā» Izraēlam Metteram, brāļiem Vaineriem grāmatā «Žēlsirdības ēra». Jebkura tēma, vai tā būtu policijas vai nē, nedrīkst rakstniekam aizēnot galveno: tu neraksti par profesiju, tu raksti par cilvēku, kādā apģērbā tu viņu neapģērbtu — vai nu policijas mētelī, militārajā formā, ārsta halātā vai arī nometnes uzvalkā. Bet profesija — tā ir pielikums. Galvenā varoņa prototips divām agrīnām Jurija Hermana novellēm, kas veido šo krājumu, ir leģendārais «izmeklētājs» Ivans Vasiļevičs Bodunovs, noziedzīgā pasaules drauds Leningradā 1920—1930. gados.