Lielā debess

Mūsdienu literatūras augstākajā līgā Keita Atkinsona iekļuva ar pirmo mēģinājumu: viņas debijas romāns «Manu noslēpumu muzejs» ieguva prestižo Uitsbreda balvu, apsteidzot «Mavra atvadu elpu» Salmana Rušdī, bet romānu cikls par privāto detektīvu Džeksonu Brodiju, kas ieguva popularitāti arī Krievijas lasītāju vidū («Pagātnes noziegumi», «Pagrieziens uz labāko», «Vai gaidīt labas ziņas?», «Nedaudz gaismas, ar suni kopā»), Stīvens Kings nodēvēja par «desmitgades galveno detektīvu projektu». Cikla kopējā tirāža pārsniedza trīs miljonus eksemplāru, un, pamatojoties uz pirmajām tā grāmatām, BBC izlaida seriālu «Pagātnes noziegumi» ar Džeksonu Aizeksu galvenajā lomā.
Džeksons Brodijs apmetās mazā piejūras ciematā Ziemeļjorkšīrā, kur viņam dažreiz pievienojas dēls un novecojis labradors, un skumji gaida savas meitas kāzas. Veicot privātā detektīva rutīnas darbu — galvenokārt vācot pierādījumus laulības neuzticībai, — Džeksons kādu dienu sastop uz sabrūkošās klints pilnīgi izmisušu cilvēku. Izstiepjot viņam roku palīdzībai tiešā un pārnestā nozīmē, Džeksons negribot iesaistās izmeklēšanā par briesmīgiem noziegumiem, kas notiek daudzus gadus policijas acu priekšā, un tos veic visīstākie un cienījami cilvēki. Tajā pašā laikā ar Džeksonu šo ļauno mezglu, ko sauc par «maģisko loku», atšķetina viņa vecā Edinburgas paziņa, kurai viņš ir parādā dzīvību, — erudīte un jau sen ne vairs mazā Rēdžija Diča...
«Burvīgs — un burvīgi aizraujošs — ceļu, viltīgu plānu un pārsteidzošu sakritību pasaule. Neticami aizraujoši un aizkustinoši» (Sunday Mirror).