Karma-joga. Praktiskā vedanta. 3. izdevums

Cilvēki bieži maldās, domājot, ka mērķis, uz kuru tiecas cilvēce, ir sasniegt tā saukto laimi, t.i., iespējami lielāku baudu ar vismazāko ciešanu summu. Šāds skatījums — dziļa maldība, un tas ir arī visu nelaimju cēlonis šajā pasaulē. Baudas ir pārejošas un pilnīgu apmierinājumu nedod. Austrumu filozofi mums izvirza citu ideālu: viņi saka, ka tieksmju mērķim jābūt patiesības atklāšanai un ka uz šo mērķi virzās visa cilvēce. Baudas un ciešanas šajā procesā ir tikai palīgi. Atstājot dvēselē dažādus iespaidus, tās veido cilvēka „raksturu”. Tas, ko pēc vispārpieņemtā izteiciena cilvēks „uzzina”, patiesībā, runājot precīzā psiholoģijas valodā, viņš „atklāj”, noņemot segumu no savas dvēseles, kas sevī glabā bezgalīgu zināšanu.