Grāmata sastāv no diviem darbiem, kas pieder Šri Dhammanan-de un Ajanam Ča, pazīstamiem budistu zinātniekiem no Taizemes un Malaizijas.
«Brāļi, kamēr mēness un saule nav redzami pasaulē, visur valda tumsa, valda apjukuma tumsa. Nakts neatšķiras no dienas, kā arī mēneša un gada laiki».
«Brāļi, bet kad pasaulē parādās mēness un saule, uz zemi plūst spilgta gaisma. Un vairs nav kropļojošas tumsas, izzūd apjukuma tumsa. Un var atšķirt mēneša un gada laikus».
«Brāļi, tieši tāpat, kamēr nav Arahanta, Augstākā Budas, pasaule nav piepildīta ar starojošu gaismu. Visur valda kropļojoša tumsa, valda apjukuma tumsa. Neviens nesludina, nemāca, nenorāda, neizskaidro, neanalizē, neatklāj cilvēkiem Četras Cēloņu Patiesības».
«Par ko ir šīs cēloņu patiesības? Par ciešanu esamību, ciešanu cēloni, ciešanu izbeigšanu un veidu, kā izbeigt ciešanas».
«Tāpēc, brāļi, cenšaties apzināties, ka ciešanas pastāv, ka ciešanām ir cēlonis, ka ciešanas var pārtraukt, ka ir veids, kā pārtraukt ciešanas».
