Es degu

Jūdze pēc jūdzes, aplis pēc apļa, tikai uz priekšu. Emma skrien, lai nedomātu. Nedomāt par māti, kura viņu nepamana. Nedomāt par tēvu, kurš karo karstajos punktos. Nedomāt par Rori – kritušo vecāko brāli.
Bet skautu nometnē, uz kuru Emma dodas vasaras praksē, bēgt no sevis un savām domām ir daudz grūtāk. Toties var aizmirsties Stīva Brauna apskāvienos – drūmā un noslēpumainā puisa ar saviem tumšajiem noslēpumiem pagātnē.
Vai viņi varēs būt kopā, ja noslēpums, ko viņš glabā, spēj uz visiem laikiem saplēst viņai sirdi?