Vēstules par labu

Savos lasītājos es iedomājos draugus. Vēstules draugiem ļauj man rakstīt vienkārši.
Vispirms es rakstu par dzīves mērķi un jēgu, par uzvedības skaistumu, un pēc tam pāreju pie apkārtējā pasaules skaistuma, pie skaistuma, kas atklājas mākslas darbos. Es to daru, jo, lai uztvertu apkārtējā skaistumu, cilvēkam pašam jābūt dvēseliski skaistam, dziļam, jāstāv uz pareizām dzīves pozīcijām. Mēģiniet turēt binokli trīcošās rokās – neko neredzēsiet" (D. S. Lihacevs).