Kafija bez piena

Mierīga dzīve labklājīgajā Buenosairesas rajonā tiek apgriezta kājām gaisā, kad iemīlējušies no divām naidīgām ģimenēm izlēmīgi rīkojas... Protams, visi par to runā. Protams, viņus sauc par argentīniešu Romeu un Džuljetu. Un, protams, kaķi šeit nav pie vainas. Bet apstājieties! Nekāda ģimenes naida nav un nebija. Zēns un meitene ir dzīvi un veseli. Un šķiet, ka viņi nemaz nav iemīlējušies, bet vienkārši apmeklē vienu skolu un kādā reizē kopā dzēra kafiju - melnu. Bez piena... Šis detektīvstāsts neļauj mierīgi gulēt vienam uzmācīgam žurnālistam. Pētot efektīgu sižetu, viņš iztaujā gandrīz visu rajonu - un katrs ar prieku izklāsta viņam savu notikumu versiju. Bet vienlaikus savu izmeklēšanu sāk kioska saimniece, kura nojauš, ka viss nav tik vienkārši... Kurš tad noskaidros, kas patiesībā notika? Argentīniešu rakstniece Andrea Ferrari (dzimusi 1961. gadā) pati ilgu laiku strādāja par žurnālisti un zina pareizo veidu, kā ieinteresēt lasītāju - dot balsi dažādiem varoņiem un aprakstīt vienu un to pašu situāciju no vairākām skatupunktiem. Kā iepriekšējā Ferrari grāmata "Florēsa sazvērestība", stāsts "Kafija bez piena" - tā ir psiholoģisko skiču un negaidītu sižeta pavērsienu kolekcija, kas reizēm ir bīstama, reizēm aizkustinoša, reizēm komiska, un lasītājiem no 12 gadiem būs interesanti to vērot.