Viesnīca

«Es pamodos ar vienu vienīgu sievieti četru gadu garumā. Es viņu mazgāju katru dienu. Es ķemmēju viņas garos cirtainos matus, mazgāju viņas kleitas un saucu par daļu no savas dvēseles. Es spēju salīdzināt rīta jūlija saullēktu ar viņas miegaino smaidu. Es viņai stāstīju, ka Dieva un ziedu mūžs ir pilnīgi atšķirīgs un ka viņas elpas ilgums atradīsies kaut kur pa vidu starp viena un otra mūžu.
Viņa mīlēja sarkanos ābolus, bet es mīlēju viņu. Un vēl es mīlēju zīmēt klusās dabas…»