Vēstules jaunajam dzejniekam

Rilkes radošais mantojums ir unikāls savā daudzveidībā, savā pretrunā laikmetam: grūtajos revolūciju un Pirmā pasaules kara laikos viņš rakstīja par estētiku un sapņiem, vēršoties pie "cilvēka iekšējās pasaules, kas ir pilna ar noslēpumainām, tikai viņam saprotamām nozīmēm un jēgām".
Lai gan Rilkei pasaules slavu nesa dzejas krājumi, viņa proza gara spēka, varenības un skaidrās realitātes sajūtas ziņā nav zemāka par dzeju. Šajā krājumā iekļautas slavenās "Vēstules jaunajam dzejniekam" un "Vēstules par Sezannu" – smalkas piezīmes par dzeju un dzejas radošuma dabu, par mākslu un patiesā mākslinieka ceļu, par vientulību un mīlestību.