Mirušajiem nesāp

Nejauša tikšanās viesnīcā atkal atdzīvina atmiņā jau ne jauno cilvēku tālās kara dienas, kad viņam, pavisam vēl jaunajam virsniekam, uzdeva ceļā uz slimnīcu pavadīt aizmugurē trīs vācu gūstekņus. Tā ikdienišķi sākās notikumi, kas uz visiem laikiem atstāja viņa dvēselē neizdziedināmu brūci…
Stāsts, ko sarakstījis Vasīlijs Bijkovs "Mirušajiem nesāp" — viens no spēcīgākajiem un atklātākajiem mūsu valsts "kara prozas" darbiem. Šajā darbā trūkst izrādītas, viltotas "varoņdarības", kas pastiprina ticību notiekošajam, sasniedzot pilnīgas iegrimšanas efektu jaunā inteleģenta apziņā, kas izmests asiņainajā kara haosā, kur sāpes un juceklis, iespējams, patiešām var neizjust tikai tie, kas jau ir nogalināti.