Pēdējā diena notiesātajam uz nāvi

Nāves kamerā gaida savu pēdējo dienu cilvēks, kurš lieliski zina: vairs cerēt viņam nav uz ko. Bet pagaidām viņš vēl dzīvo. Domā. Jūt. Atceras…
Viktors Igo, aktīvs nāvessoda pretinieks, devās, augstāku mērķu labad, uz literāru mistifikāciju – 1829. gadā viņš anonīmi publicēja nelielu stāstu "Pēdējā diena notiesātajam uz nāvi", izdodot to par īstu notiesātā dienasgrāmatu. Sekoja sensacionāls panākums, bet, kad tika atklāts autora vārds, – tikpat nebijusi Igo vajāšana presē…
Tomēr apmelojošo vārdi ir sen aizmirsti, bet stāsts joprojām paliek viens no spēcīgākajiem darbiem cilvēka (pat noziedznieka) neatņemamā tiesības uz dzīvību aizstāvībā.
Krājumā iekļauta arī luga "Rūjī Blāz", kas pieder pie Igo "romantiskā" radošā perioda.