Savā pirmajā pieredzē vēsturiskajā prozā - romānā "Princis un ubags" (1877–1880, publicēts 1881) - amerikāņu rakstnieks Marks Tvens prasmīgi ieaust sen zināmo literāro motīvu par sajauktajiem dvīņiem (atmiņā paliekošs katram no "Kļūdu komēdijas" un "Divpadsmitās nakts" Šekspīra) angļu vēstures audumā 16. gadsimtā. Vienā un tajā pašā dienā Londonā piedzimst divi zēni, kas izskatās kā divas ūdens pilieni: karaliskajā pilī nāk pasaulē Edvards Tjudors, Velsas princis, nākamais Anglijas karalis Edvards VI, kura dzimšanu svin visa valsts, bet nabadzīgā būdā Atgrūstošo pagalmā, aiz Ēdāju rindas, - zagļa un ubaga dēls Toms Kenti, kurā ģimenē pieaugums nevienam nav prieks. Pēc dažiem gadiem viņi nejauši uz laiku apmainās vietām, un drīz vien mazajam ubagam, vecā karaļa nāves dēļ, rodas unikāla iespēja valdīt pār visu valsti, bet jaunais princis saņem mācību pēc mācības no saviem nabadzīgākajiem padotajiem…
