Vārēzē dzīvoja cilvēks vārdā Bjanķi. Viņš strādāja par tirdzniecības aģentu zāļu pārdošanas uzņēmumā un ceļoja pa visu Itāliju sešas dienas nedēļā. Svētdienu viņš pavadīja mājās, bet pirmdien atkal devās ceļā. Bet pirms izbraukšanas viņa meita lūdza:
— Lūdzu, tēti, katru vakaru — pa pasakai!
Meitene nevarēja aizmigt bez pasakas, viņas māte jau trīs reizes bija pārstāstījusi visas pasakas, kas viņai bija zināmas. Tāpēc katru vakaru tieši plkst. 9.00, kur viņš arī atrastos, Bjanķi zvanīja mājās, uz Vārēzi, un stāstīja meitai pasaku. Grāmatā, ko jūs turat rokās, ir apkopotas šīs pasakas. Tās ir pietiekami īsas, jo Bjanķi nācās maksāt par telefona sarunu no savas kabatas, un viņš nevarēja runāt ar meitu ilgi. Tikai dažreiz, kad viņam gāja īpaši labi, viņš atļāva sev garāku sarunu un pasaku. Bet jāsaka, ka, kad Bjanķi zvanīja uz Vārēzi, pat telefona operators pārtrauca darbu, lai klausītos viņa pasakās. Vēl vairāk! Jo dažas no tām bija vienkārši lieliskas!
Populārakas
“Eksmo” izdevniecība iesaka
