Meitene labirintā

Anomāla karstuma viļņi pārņēma pilsētu, pilnībā mainot ierastās dzīves tempu un ritmu: tikai tumšajā diennakts laikā var strādāt, pārvietoties, izdzīvot. Un tieši naktī Samanta Andreti atgriežas no kādreiz viņu apņēmušās tumsas. Piecpadsmit gadus, kopš viņu nolaupīja ceļā uz skolu, viņa pavadīja labirintā, neredzēja sauli, ziedus, kokus, neskatījās spogulī. Jaunā sieviete tiek ievietota slimnīcas palātā. Viņu novērojošais doktors Grīns medī nevis monstrus ārējā pasaulē, bet gan viņu upuru apziņu. Iespējams, Samantas atmiņas varēs norādīt uz to, kurš viņu turēja ieslodzījumā.