Marija Nekrasova. «Nāves vilciens» «Katrās trīs minūtēs pazūd viens cilvēks. Pazūd bez pēdām un uz visiem laikiem. Kāds norāda uz katastrofām, kāds – uz svešzemju izlūkošanu, uz vergu tirdzniecību… Bet tikai daži zina patiesību. Patiesību, kuru cilvēkiem nav jāzina, un tie, kas ir dzirdējuši, tomēr netic, citādi viņi būtu sajukuši prātā…» Irina – ne tikai militārās skolas studente. Viņai ir noslēpums. Viņa spēj sajust Pārdabisko – briesmīgas būtnes, ļaunuma koncentrātus, kas cenšas nogalināt, saplēst, iznīcināt. Un kādu reizi, kad Irina devās apciemot radiniekus, notika katastrofa. Vilciens, ar kuru viņa brauca, avarēja vidū stepes. Irina sajuta: vilcienu ieskāva Pārdabiskā. Jāglābj pasažieri un jāglābj sevi. Bet kā to izdarīt tā, lai neviens nenojauš: arī Irinai ir noslēpums, iespējams, pat šausmīgāks… Marija Nekrasova. «Tumsa» Bet kas var būt biedējošs par parastu skolu?! Vecā bibliotēka, dzīves izsistās solis… Bet vecajā muižā, kas pārbūvēta par slimnīcu, klubu, teātri, un pēc tam pavisam pamesta? Tā domāja arī draugu kompānija, kad viņi nolēma izpētīt pamesto muižu. Viņi nebija gatavi tam, ka tur valda kaut kas pārdabisks, kaut kas ārkārtīgi bīstams, briesmīgs un… lipīgs. Tas spēj pārvietoties kā gliemezis – viļņos, pievelkot aiz sevis aizmugurējo ķermeņa daļu. Šī radība spēj absorbēt un iznīcināt. Vai ir iespējams no tās izglābties? Jelena Usatčeva. «Raganas pārbaudījums» Četri pusaudži dodas ceļojumā. Apstāšanās laikā ceļa kafejnīcā pie viņiem piesēžas vietējais puisis vārdā Taruks un lūdz aizvest līdz tuvākajai ciematai. Ciematā Matvejeva Selga pie pamestā mājas mašīna apstājas. Un puiši nolemj apskatīt māju. Tajā acīmredzami sen neviens nedzīvo, un no interesantā ir tikai veca fotogrāfija ar jaunu pievilcīgu sievieti. Palīdzību gaidīt nav no kurienes – ciematā neviens nevar palīdzēt ar mašīnu. Tāpēc puiši nolemj palikt pa nakti biškopja mājā… Neviens no viņiem nevarēja pat iedomāties, kā beigsies nakšņošana Dieva aizmirstā ciematiņā pie vecā purva!
