Grāmatu zaglis

Janvāris, 1939. gads. Vācija. Valsts, kas tur elpu. Nekad nāve nav bijusi tik aizņemta. Un būs vēl vairāk. Māte ved deviņgadīgo Līzi Memingeru un viņas mazāko brāli pie adoptīvajiem vecākiem netālu no Minhenes, jo viņu tēva vairs nav — viņu aiznesa sveša un dīvaina vārda "komunists" elpa, un mātes acīs meitene redz bailes no tāda paša likteņa. Ceļojuma laikā nāve apciemo zēnu un pirmo reizi pamanīja Līzi. Tā meitene nonāk uz Himmelsstrasse — Debesu ielas. Nezinu, kurš izdomāja šo nosaukumu, bet tam bija veselīga humora izjūta. Ne tā, ka tur būtu īsta elle. Nē. Bet arī ne kāda paradīze. "Grāmatu zaglis" — īss stāsts, kurā, starp citu, runāts: par vienu meiteni; par dažādiem vārdiem; par akordeonistu; par dažādiem fanātiskiem vāciešiem; par ebreju izsistēju; un par daudziem zagumiem. Tā ir grāmata par vārdu spēku un grāmatu spēju barot dvēseli. Ekranizēta 2013. gadā.