Janvāris 1939. gads. Vācija. Valsts, kas tur elpu. Nekad nāve nav bijusi tik aizņemta. Un būs vēl vairāk. Māte ved deviņgadīgo Līzi Memingeru un viņas jaunāko brāli pie audžu vecākiem netālu no Minhenes, jo viņu tēva vairs nav — viņu aiznesa sveša un dīvaina vārda "komunists" elpa, un mātes acīs meitene redz bailes no tāda paša likteņa. Ceļojuma laikā nāve apmeklē zēnu un pirmo reizi pamanīja Līzi. Tā meitene nonāk uz Himmels-štrāses — Debesu ielas. Nezinu, kurš izdomāja šo nosaukumu, bet tam bija veselīga humora izjūta. Ne tā, ka tur būtu īsta elle. Nē. Bet arī ne kā paradīze. "Grāmatu zaglis" — īsa stāsta, kurā, starp citu, runāts: par vienu meiteni; par dažādiem vārdiem; par akordeonistu; par dažādiem fanātiskiem vāciešiem; par ebreju izsistāju; un par daudziem zagumiem. Tā ir grāmata par vārdu spēku un grāmatu spēju barot dvēseli. Ekranizēta 2013. gadā.
Populārakas
“Eksmo” izdevniecība iesaka
