Stāsti par Deni un Dinosaurus tiek uzskatīti par bērnu agrīnās lasīšanas klasiku. Vārdu un attēlu vienotā telpa piešķir bērniem vēlmi un drosmi lasīt patstāvīgi. Teksts ir vienkāršs, saprotams, bez sarežģītiem vārdiem, bet ne primitīvs. Katras pasakas sižets ir veselums, saprotams un tuvs mazajam lasītājam. Burti ir lieli. Un, iespējams, pats svarīgākais bērnam – dvēseliski attēli, pateicoties kuriem viņš "neiestrēgs" pirmajās lapās, bet ar aizrautību turpinās lasīt un aplūkot grāmatu. Krājumā iekļautas trīs pasakas: "Deni un Dinosaurus", "Deni un pārāk augstais Dinosaurus", "Deni, Dinosaurus un Kucēns". Ziņkārīgais zēns vārdā Deni dodas uz muzeju. Viņš aplūko indiāņus, lāčus, eskimosus, šautenes, zobenus. Un, visbeidzot, vienā no zālēm viņš redz dinozaurus. Deni ir saprātīgs zēns, viņš zina, ka šie senie rāpuļi sen ir izmiruši, bet pēkšņi viens no muzeja dinozauriem sāk runāt ar viņu. Deni bija patiesi laimīgs. Sēžot uz jaunā drauga kakla, Deni devās uz pilsētu. Varbūt Dinosaurus bija pat laimīgāks nekā Deni. Viņš bauda saldējumu, spēlējas ar bērniem slēpņos, ved viņus uz savas muguras, ar prieku mācas izpildīt komandas kopā ar Kucēnu, veic labus darbus – pārvēršas par tiltu, pa kuru var pāriet uz otru ielas pusi, un glābj nelaimē nonākušo celtni. Viņš pat kļūst par slavenību: kad viņi ar Deni ierodas zooloģiskajā dārzā, visi apmeklētāji, aizmirstot par citiem dzīvniekiem, aplūko tikai Dinosaurus. Protams, Deni vēlētos ņemt Dinosaurus mājās. Cik lieliski būtu dzīvot kopā ar tādu brīnišķīgu, milzīgu un labu mājas dzīvnieku! Bet izrādās, ka Dinosaurus ir pienākuma apziņa: viņš atgriežas muzejā, jo VIŅŠ TUR IR NEPIECIEŠAMS. Un atvadu brīdī viņš saka, ka kopā ar Deni viņš ir piedzīvojis savu vislabāko dienu daudzu miljonu gadu laikā. Ieteicams bērniem, kuri sāk lasīt patstāvīgi.
