Mājās ne pa ceļam

Nevaru noticēt, ka es to izdarīju. Man sen bija jāizlaužas no vecāku mājas, bet es to izdarīju tikai tagad, un viss pateicoties cilvēkam, kuru visu apzinīgo dzīvi es uzskatīju par pašmīlīgu idiotu! Es iekāpu viņa mašīnā, pat neiedomājoties, ka priekšā mani gaida jauni cilvēki un pilsētas, mūzika, dejas līdz rītausmai un… spēcīgas jūtas. Viņš ļāva man kļūt par daļu no viņa neprāta, un es nevarēju viņam atteikt. Pērtiķi, vai tiešām pēc visa, kas notika, manā sirdī patiešām palika vieta mīlestībai?