Bērni stikla pūtēji

Stikla pūtējs dzīvo mazā mājiņā nabadzīgā ciematā. Viņa sieva sapņo par labāku likteni saviem bērniem. Kādu reizi ģimene dodas uz gadatirgu, kur svētku burzmā bērni pazūd. Tikai zīlniece zināja, ka viņu liktenis ir nolemts. Viņai jāšķērso Aizmirstības upe, lai nokļūtu Vēlmju pilsētā un cīnītos ar ļaunumu. Tā ir neparasti poētiska burvju pasaka par to, kur mūs aizved mūsu vēlmes, jo to piepildīšana tālu ne vienmēr padara mūs laimīgus.
.Marija Grīpe – viens no svarīgākajiem vārdiem bērnu pasaules literatūras vēsturē. Dzimusi 1923. gada 25. jūlijā Vaksholmā, Zviedrijā. Ar izcilību pabeigusi skolu, pēc tam – universitāti, kur studējusi filozofiju, 1946. gadā apprecējusies ar mākslinieku Haraldu Grīpi, kurš vēlāk kļuvis par daudzu viņas grāmatu ilustratoru. Literatūru Marija sāka nopietni nodarboties tikai tad, kad viņas meita Kamila izauga līdz „pasaku” vecumam – vecumam, kad bērniem var un vajag lasīt un stāstīt pasakas. Savus pirmos darbus Grīpe rakstījusi savai meitai. Kopumā viņa uzrakstījusi vairāk nekā 30 grāmatu bērniem un jaunatnei. Galvenās rakstnieces radošās tēmas ir cieņa pret personību, ticība tam, ka pasaulē nav „lieku” cilvēku. Marijas Grīpes grāmatās fantāzijas pasaule un reālā pasaule bieži sastopas, un stāstījuma centrā noteikti ir jauns galvenais varonis
.
.Marija Grīpe ir saņēmusi daudzas literārās balvas, gan Zviedrijā, gan ārzemēs, starp kurām ir Hansa Kristiana Andersena balva, mīļākā rakstnieka pašas Marijas Grīpes. Daudzas viņas grāmatas – tostarp „Bērni stikla pūtēji” – ir ekranizētas un kļuvušas par teātra izrādēm.