Ziedi Elžeronam

Pirms četrdesmit gadiem tas tika uzskatīts par fantastiku.
Pirms četrdesmit gadiem tas tika lasīts kā fantastika. Pētot un paplašinot žanra robežas, izsalkusi uzsūcot visdažādākos jaunākos virzienus, pielāgojot vispārējo cilvēces seju, drosmīgi ignorējot Kaina zīmogu "žanra geto".
Tagad to uztver kā vienu no viscilvēcīgākajiem jaunākā laika darbiem, kā romānu ar caurspīdīgu psiholoģisko spēku, kā filigrānu mīlestības un atbildības tēmas attīstību.
Nav velti, ka 1990. gados iznākušo Kiza atmiņu grāmatu nosauca par "Elžerons, Čārlijs un es".