Pazemti un aizskarti

Romāns "Pazemti un aizskarti" (1861) tika radīts F.M.Dostojevska laikā, kad Krievijas sabiedriskā dzīve piedzīvoja neparastu uzplaukumu, - laikā, kad jauna literārā darba publicēšana tika uztverta kā sociāli nozīmīgs notikums. Tā tika uztverta arī romāna "Pazemti un aizskarti" parādīšanās. Pēc tā iznākšanas N. A. Dobroljubovs piešķīra Dostojevskim visgodājamāko vietu "humanistiskajā" virzienā Krievijas literatūrā. Daudz kas šajā romānā lasītājiem šķita neparasts: viņiem tika izvirzīta jauna ētiski-sociālā problēma - egoisma problēma. Princis Valkovskis, attīstot romāna lapās savu cinisko "dzīves filozofiju", kļuva par pirmo rakstnieka radošajā darbā varoni-"ideologu", priekšgājēju Cilvēkam no pagraba, Raskolņikovam, Svidrigailovam un citiem Dostojevska varoņiem 1860-1870. gados.