Mozus likums

Viņu atrada veļas grozā mazgātavā. Zīdainim bija tikai dažas stundas, bet nāve jau gaidīja stūrī. Zēnu nosauca par Mozu un dēvēja par salauzto bērnu. Kad es dzirdēju šo frāzi, iedomājos, ka pie viņa trauslās miesas piedzimšanas brīdī radās milzīga plaisa. Es sapratu, ka tas ir tikai metafora, bet attēls neizgāja no manas galvas. Iespējams, tieši salauztā jaunieša tēls piesaistīja manu uzmanību.
Mamma teica, ka visa pilsēta sekoja mazā Moza stāstam, bet neviens nevarēja viņam palīdzēt. Pēc dažiem gadiem viņš pats iebruka manā dzīvē kā viļņi un kļuva par svaiga gaisa elpu — aukstu, dziļu, neparedzamu un bīstamu, it kā zila bezdibeņa. Kā parasti, es tajā iegāzos ar galvu, neskatoties uz visiem aizliegumiem. Tikai šoreiz es devos uz dibenu.