Mana pēdējā meli

"Divas patiesības un viena melis". Vasaras nometnē "Sovju" meitenes katru dienu spēlēja šo spēli. Emma, jaunākā, ar sajūsmu skatījās uz savām kaimiņienēm, ar kurām viņa dalīja mazo koka kotedžu.
Bet kādu rītu Natālija, Elizabete un Viviana klusi aizgāja no kotedžas, lai nekad neatgrieztos. Viņas meklēja simtiem cilvēku, bet bez panākumiem.
Tagad, piecpadsmit gadus vēlāk, Emma ir solīga māksliniece. Viņa glezno plašus audeklus, kur tumšas lapas un mezglaini zari saplūst drūmos rakstos. Bet tikai Emma zina, par ko patiesībā ir viņas gleznas: katrā no tām zem zariem un lapām slēpjas trīs baltas figūras — trīs meitenes, kas pazudušas uz visiem laikiem.
Emma nevar aizmirst pagātni, bet arī pagātne atceras par viņu: pēkšņi viņu aicina uz to pašu nometni — tagad kā gleznošanas pasniedzēju. Baidoties un vienlaikus cerot atklāt vecos noslēpumus, Emma pieņem aicinājumu.
Vai viņai izdosies atrisināt noslēpumu, kas izrādījās ne pa spēkam policijai? Ko viņa uzzinās par meiteņu pazušanu un par sevi pašu?