Visā savā radošajā ceļā Hesei bija svarīgas pārdomas par pasaules, mākslas un civilizācijas likteņiem. Par savu galveno romānu "Spēle ar pērlēm" rakstnieks sāka strādāt pāris gadus pirms fašistu nākšanas pie varas, to publicēja 1943. gadā – pagrieziena gadā Otrajā pasaules karā, bet 1946. gadā saņēma par to Nobela prēmiju. Šajā, pēc Tomasa Mana definīcijas, "priecīgi noslēpumainajā grāmatā", kas rakstīta vispārējās militarizācijas un barbarisma atmosfērā, Hese uzdod galveno jautājumu – kā izglābt personību un garīgo sākumu kultūras sabrukuma un vispārējās morāles krituma periodā? Necenšoties attēlot pasaules katastrofas realitāti, viņš piedāvāja savu ceļu – bēgšanu no sabiedrības, aiziešanu uz "tīras mākslas" pasauli un meklējumus "mūžīgās patiesības", skaistajā iztēlotajā zemē Kastalijā, kur intelektuālā elite nākotnē bezatbildīgi nododas Spēlei ar pērlēm. Sakarā ar sarežģīto uzbūvi, daudzu žanru formu savijumu, simbolikas, terminu un jēdzienu bagātību no visdažādākajām kultūras jomām romāns nebija saprotams un pieņemams visiem, bet uzreiz radīja asas diskusijas un kļuva par garīgu orientieri veseliem laikmetiem visā pasaulē. Izdevumā ir iekļauta arī alegoriska pasaka "Ceļojums uz Austrumu zemi".
