Brīnuma mehānisms

Viņai gribējās klausīties mūziku caur austiņām - lai tā skanētu tikai viņai, nevis nevienam citam. Gribējās dejot. Un lai Antons smaidītu. Bet viņš bija nopietns, novērsās, uzvedās dīvaini. Viņš bija, it kā, ar viņu, bet it kā - pats par sevi. Džungļains, kā ezis, puisis, kas pārkāpj visus pasaules likumus. Eva centās viņu saprast - un nespēja. Mēģināja likt Antonam greizsirdēt - bet kļuva tikai sliktāk. Kaut kas salūza Visuma mehānismā, un iepriekš saprotamā, bezrūpīgā dzīve sajuka, kā austiņu vadi. Evai bija nepieciešams brīnums. Laika mašīna, lai atgrieztos pāris nedēļas atpakaļ un visu labotu. Bet brīnumi nenotiek paši no sevis...