Ar ko paskriet?

No šī pārsteidzošā romāna, ko sarakstījis Deivids Grossmans, sākās mūsu pusaudžu sērija «Lūk, tā ir grāmata», un tagad mēs to izdodam ar jaunu vāku izdevniecībā «4. iela». Nekad vēl Asafs nav skrējis tā, nekad vēl nav pārkāpis tik daudz noteikumu... vienlaikus. Lai atrastu pazudušā suņa īpašniekus, sešpadsmit gadus vecais puisis skrien pa Jeruzalemi, un katrā pagriezienā viņu gaida pārsteidzošas tikšanās: ar laipno picu pārdevēju, ar grieķu mūķeni, kas piecdesmit gadus nav iznākusi no mājām, ar zēnu-astronomu, ar kafejnīcas saimnieci, kuras seja ir pārklāta ar rētām… Visi viņi stāsta viņam par neparasto Tamaru, suņa saimnieci. Tomēr jo tālāk, jo bīstamāki kļūst meklējumi. Katru dienu tajās pašās Jeruzalemes ielās uzstājas jauni ielu mākslinieki – mūziķi, aktieri, ģimnāzisti, un starp viņiem – Tamara, kura dzied tā, ka pūlis apstājas. Viņa arī meklē vienu cilvēku. Meklē, lai izglābtu. Un pati nonāk briesmīgā slazdā. Grāmata pirmo reizi iznāca izdevniecībā «Rozā žirafe» 2011. gadā. Šis augsti novērtētais kritiķu un lasītāju romāns pirmo reizi tika izdots 2000. gadā, un vēlāk tas tika tulkots no ivrita 20 valodās, tostarp vācu, angļu, itāļu, poļu un krievu valodās. Visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 1 000 000 romāna eksemplāru. 2001. gadā romāns saņēma prestižo Sapira balvu (Izraēlas analogu Bukera balvai). Lielu daļu naudas ekvivalentu balvas Deivids ziedoja labdarības organizācijai ELEM, kas par šiem līdzekļiem izveidoja palīdzības centru pusaudžiem, kuri nonākuši grūtībās, un nosauca šo centru «Ar ko paskriet?». 2001. gadā «Ar ko paskriet?» saņēma Vācijas balvu Buxtehuder Bulle. Un 2004. gadā ietekmīgais britu žurnāls Jewish Quarterly piešķīra romānam savu literāro balvu Wingate. 2017. gadā Deivids Grossmans kļuva par Bukera balvas ieguvēju.