Jātnieks uz vēja

1836. gadā deviņgadīgo Sintiju Ennu Pārkeri nolaupīja indiāņi-komanči. Dzīve ciltī pilnībā mainīja meitenes pasaules uzskatus. Tas, kas agrāk šķita viņai mežonīgs, barbarisks - paražas, nodarbes, eksistēšanas veids - pakāpeniski tika pieņemts ar visu sirdi. Sintija, bet vēlāk Nadua (Sildās ar Mums), kļuva par īstu komanču, vīra un lielo indiāņu vadītāju māti. Patiesos notikumos balstīts stāsts par lepnu un brīvu tautu, kas dzīvo saskaņā ar dabu, sirdsbiedēšanas ritmā. Tautas, kas aizgāja uz visiem laikiem