Lāču mazulis un Tīģerēns – labākie draugi, nešķirama galveno varoņu pāris labākajās bērnu literatūras tradīcijās. Lāču mazulis, kā prātīgāks un atbildīgāks, šajās attiecībās ieņem maza pieaugušā lomu, bet Tīģerēns, rotaļīgs un tiešs, drīzāk atgādina bērnu. Draugi dzīvo mājīgā mājiņā ar skursteni uz jumta, zem liela koka pie paša upes. Un viņiem ir viss, ko dvēsele var vēlēties, un viņi nebaidās no nekas, tāpēc droši dodas pretī piedzīvojumiem. Bērni ar prieku klausīsies stāstus par Lāču mazuli un Tīģerēnu: par to, kā viņi devās meklēt tālo valsti Panamu; par to, kā izgudroja savā dzimtajā mežā pastu un telefonu; un visbeidzot, par to, kā reiz Tīģerēns aizrāvās ar draudzību ar Cūciņu un kā šī draudzība beidzās. Vismazākos lasītājus, bez šaubām, piesaistīs fabula, piedzīvojumu puse stāstiem. Bet vecāki bērni un pieaugušie spēs saskatīt aiz notikumu plūsmas kaut ko vairāk. Galu galā šie vienkāršie stāsti, caurvīti ar smalku humoru un ironiju, ir piepildīti ar filozofisku jēgu. Tie, ja tā var teikt, ir par eksistenciālām pārdzīvojumiem, kas raksturīgi katram cilvēkam jau no agras bērnības. Par esamības sajūtu, par laimes mirkļiem, par patiesām un nepatiesām jūtām, par sevis apzināšanos lielajā pasaulē un par pasaules izzināšanu caur iekšējiem pārdzīvojumiem, kurus dažkārt ir grūti izteikt vārdos. Par visu to un ne tikai grāmatā Lāču mazulis un Tīģerēns (Janošs)
