Ārzemniece

Sergejs Dovlatovs piedzimis evakuācijā un nomira emigrācijā. Kā rakstnieks viņš izveidojās Leningradā, bet panākumi viņam nāca Amerikā, kur viņš dzīvoja kopš 1979. gada. Viņa mākslinieciskā doma, neskatoties uz acīmredzamo paradoksalitāti, kas pamatota ar dzīves pieredzi, ir vienkārša un cēla: pastāstīt, kā dīvaini dzīvo cilvēki - reizēm skumji smejoties, reizēm smieklīgi skumjot. Viņa grāmatās nav taisnīgo, jo tajās nav arī ļaundaru. Rakstnieks zina: gan paradīze, gan elle ir mūsos pašos. Dovlatovs ticēja vienam - "prāta smaids". Šī cienīgā, atturīgā pozīcija Sergejam Dovlatovam beidzamā tūkstošgades laikā atnesa vispārēju atpazīstamību. Diemžēl viņš nomira tieši tajā brīdī, kad slava piegāja pie viņa gultas. Dzimtenē jau daudzus gadus Dovlatovs ir viens no visnoturīgāk lasītajiem autoriem. Viņa proza ir iestudēta, ekranizēta, tiek mācīta skolā un augstskolās, tulkota galvenajās Eiropas un japāņu valodās... Sergejs Dovlatovs teica, ka viņš vēlas būt līdzīgs tikai Čehovam. Nu, paliekot pats par sevi, vairāk nekā kāds cits no viņa literārā laikmeta, viņš šodien ir līdzīgs krievu klasiskajam autoram.