Jūras laiki, vai kā mēs noķērām tādu haizivi ar tādu mazu pūšamo laivu

Siltā jūlija vakarā, starp lēni plūstošo vakara Oslo, galvenajam varonim piezvana viņa draugs mākslinieks Hūgo Osjūrd. Un saka, ka laiks ir pienācis. Tieši tādu ideālu laiku viņi tik ilgi gaidīja. Vēji, kas pūta Vestfjordā, bija norimuši uz dažām dienām. Tas nozīmē, ka ir pienācis laiks doties jūrā, lai īstenotu viņu sen loloto sapni – noķert Grenlandes polāro haizivi, vienu no visbīstamākajiem plēsējiem uz zemes. Bet pirms noķert tādu haizivi, to jāizseko. Tāpēc šis jūlija izbrauciens draugiem nebūs pēdējais. Pēc vasaras nāks rudens, pēc rudens ziema, pēc ziemas pavasaris, un viņi atkal un atkal dosies uz noslēpumaino Vestfjorda plašumu, daloties savā starpā atmiņās, stāstot jūras pasakas, apspriežot neticamus stāstus un arvien vairāk apbrīnojot to neticamo pasauli, kas atveras cilvēkam, kurš ir riskējis attālināties no krasta.