Kad es krītu sapnī

1951. gads.
Uz upes krasta stāv sūnām klāts ozols, Vēlmju Koks, kas kopš seniem laikiem glabā svešus noslēpumus. Saskaņā ar leģendu, ja uz lentes uzraksta savu noslēpumaino vēlēšanos un ieliek to dobumā, tā piepildīsies. Trīs draudzenes – Margarēta, Biti un Sisi – nolemj izmēģināt likteni. Viņas izsaka vēlēšanās, kas patiešām sāk piepildīties. Bet ne tā, kā viņām gribētos.
Mūsu dienas.
Larkin atgriežas neapdzīvotajā, pusiznīcinātajā pēc ugunsgrēka mājā, kurā viņa kādreiz dzīvoja ar savu māti Aivi un Sisi, kura abas viņas audzināja. Cenšoties saprast, kāpēc mājā sākās ugunsgrēks, Larkin iegrimst tālās pagātnes noslēpumos, un tas liek viņai pārdomāt savu dzīvi un attiecības ar mīļajiem.