Grāmatu zaglis

1939. gada janvāris. Vācija. Valsts, kas tur elpu. Nekad agrāk nāvei nav bijis tik daudz darba. Un būs vēl vairāk. Māte ved deviņgadīgo Līzi Memingeru un viņas jaunāko brāli pie audžu vecākiem netālu no Minhenes, jo viņu tēva vairs nav - viņu aiznesa sveša un dīvaina vārda "komunists" elpa, un mātes acīs meitene redz bailes no tāda paša likteņa. Ceļā nāve apciemo zēnu un pirmo reizi pamanīja Līzi. Tā meitene nonāk uz Himmelsstrasse - Debesu ielas. Nezinu, kurš izdomāja šo nosaukumu, bet tam bija veselīga humora izjūta. Ne tā, ka tur būtu īsta elle. Nē. Bet arī ne kāda paradīze. "Grāmatu zaglis" - īsa stāsta, kurā, starp citu, runāts: par vienu meiteni; par dažādiem vārdiem; par akordeonistu; par dažādiem fanātiskiem vāciešiem; par ebreju izsistāju; un par daudziem zādzībām. Tā ir grāmata par vārdu spēku un grāmatu spēju barot dvēseli.